0.2 C
Rīga
otrdien, augusts 11, 2020
Mājas Sprediķi Rasīns ES TICU, PALĪDZI MANAI NETICĪBAI

ES TICU, PALĪDZI MANAI NETICĪBAI

Rasīns SCOAN Sv. Dievkalpojums 24/02/20

Galvenā rakstvieta: Marka 9:23-29

Kad tu ēdīsi no debesu maizes, tev vairs nesalks. Kā rakstīts: tavi vārdi ir saldāki kā medus uz manām lūpām (Ps.109:103). Ja Tu kādam šodien pajautātu: “Vai tu esi ticības vīrs/sieva?” Atbilde, visticamāk, būtu: jā. Bet pārbaudot viņu ticības objektu, atklāsi, ka lielākajai daļai ticība ir balstīta cilvēka veikumos – zinātnē, organizācijās, panākumos un citos darbos.

Paliek jautājums: Kā zināt, ka tu esi Dieva bērns, kristietis? Bez ticības Dievam nevar patikt (Ebr. 11:6). Šodien mēs sakām, ka esam Dieva bērni, jo esam pārtraukuši melošanu, atmetuši smēķēšanu un dzeršanu. Mēs ar to lepojamies, jo tas noticis mūsu pūļu rezultātā – tā ir paštaisnība un lielīšanās. Dievišķa taisnība ir dāvana no Dieva. Kāpēc dāvana? – Jo mēs to neesam pelnījuši. Tas nozīmē, ka neviens nevar beigt melot, dzert vai smēķēt bez dievišķas iejaukšanās.

Dievs gaida, kad cilvēka gars padosies Dievam. Bez Sv. Gara, kas vienīgais var iznīcināt grēka sakni, mēs būsim nolemti mocībām atkal atgriezties pie sliktajiem ieradumiem. Cilvēks spēj pārtraukt darīt sliktus ieradumus, bet kāre pēc tiem turpināsies.

Cilvēks var pārtraukt melot, bet kāre melot nerimsies. Tāda ir situācija ar kristiešiem šodien. Daudzi kristieši šodien balsta savu ticību savā taisnībā. Viņi nekad neapliecina sakāvi, bet realitāte pauž sakāvi.

Ir diva veida ticības: cilvēka ticība un Dieva ticība. Tu neesi aicināts meklēt sevī, cik daudz tur ir ticības, bet skatīties uz Dievu, skriet pie Dieva un saņemt ticību no Viņa. Viņš ir gatavs to dot.

Es ticu, palīdzi manai neticībai!

MARKA 9:24

Nākot pie Jēzu, mēs ticam Viņam, bet bieži – nepareizā veidā. Kamēr neatzīsim problēmu mūsu ticībā, sakot: “Es ticu, palīdzi manai neticībai!”, tikmēr mūsu ticība cietīs sakāvi. Piem., saskaroties ar sarežģījumiem laulībās, tu pasludini, ka nevienam velna ierocim pār tevi nebūs uzvarēt, bet neilgi pēc tam, saņemot sliktas ziņas, persona, kas nesen lūdza, dedzīgi pasludināja uzvaru, tagad izmisumā raud – it kā nemaz nebūtu lūgusi.

Dievišķa ticība sākas tad, kad tu atzīsti, ka tas ir Dievs, kas palīdz. Šodien mēs esam kā dēmona apsēstā dēla tēvs, apliecinot sevi par kristiešiem, kamēr sirdī joprojām mīt miesīgas kāres.

Kad sirds nepārstāj būt nemiera un baiļu pilna, tad tas nozīmē, ka mēs neesam līdz galam noticējuši. Kad mēs patiesi noticam, mūsu sirds atdusas mierā. Taāds bija stāsts par dēmona apsēstā dēla tēvu, kurš atklājot vājību savā ticībā, nāca pie Jēzus un teica: “Es ticu, palīdzi manai neticībai!” No tā var saprast, ka viņš lepojās ar saviem darbiem – paklausību, laipnību, uzticamību, kamēr kāres joprojām mita viņa sirdī.

No kurienes nāk kāres? No sirds; tā ir emociju, gribas un pieķeršanās tronis. No turienes izriet meditācija. Vai varam teikt, ka no sirds var vienlaicīgi iziet ticība un kāres? Kas ir tavas sirds saimnieks – ticība vai kāres? Tas rada konfliktu un cīņu mūsos. Mūsu Dievs ir greizsirdīgs Dievs – Viņš grib būt vienīgais tavas sirds saimnieks.

Vai tu esi kristietis? Patiesā kristietība slēpjas sirdī – sirds sķīstībā. Tu uzskati sevi par labu cilvēku, bet vai esi tāds sirdī? Mīlošs, paklausīgs, uzticams, piedodošs – vai esi tāds savā sirdī?

Ja Tu tāds esi sirdī, tika tad tu esi Dieva bērns. Tā kristietība, kas valda šodien, ir tikai mutiskā līmenī, bet ne sirdī. Tava sirds – patiesais cilvēks.

Mūsu sirds ir kontaktpunkts, komunikācijas līnija ar Dievu. Mūsu sirds ir kā lidlauks, kur Sv. Gars nolaižas. Tikai Dievs zina, kurš ir patiesi ticīgais. Ar mūsu lūpām mēs apliecinām, bet ar sirdi ticam. Šodien mēs ticam ar muti, bet ne ar sirdi.

Nespried, vai kāds ir kristietis, balstoties uz viņa runu vai kādu darbu dēļ. Varbūt tu neredzi, ka viņš dzer, smēķē vai melo, bet tomēr viņa sirds melo, dzer, smēķē un tur rūgtumu. Tikai Dievs pazīst sirdis, tāpēc uzmanies no labu vēlošiem cilvēkiem, jo cilvēks var būt laipns, mīlošs, bet tikai nemainīga pastāvība šajās lietās nosaka to, vai viņš patiesi tāds ir.

Dievs neskatās tavu uzticību tagad, bet vai Tu būsi uzticīgs pēc 10, 20 gadiem un uz mūžiem. Bet kas notiek šodien? Vienu dienu esam taisnīgi, otru netaisnīgi.

Neviens nezina, kad Jēzus nāks (1.Tes. 5:2). Varbūt viņš atnāks tad, kad tu esi saskaņā ar Dievu, vai tad, kad esi nesaskaņā ar Viņu.

Kristietībā nav ar ko lielīties. Tu vari lielīties vienīgi ar saviem darbiem, bet ne Dieva. Būt Dieva bērnam ir Dieva darbs. Galvenais kristietībā nav darbi, ko darām, vai apsolījumi, kurus saņemam, bet attiecības, kuras uzturam ar Viņu, un atmosfēra, kas rodas no šīm attiecībam.

Pareizas attiecības rada pareizu atmosfēru. Sv. Gars palīdz radīt ticības, mīlestības, laipnības atmosfēru – tie visi ir Gara augļi. Šī vēsts izaicina tevi dzīties vispirms pēc Dieva valstības; un visas pārējas lietas tiks piemestas.

Kad Jēzus kļūs par tavu treneri, tu redzēsi, ko nekad nebiji redzējis. Tu spēsi aprakstīt medus garšu, kamēr esi sāpēs un asarās, jo tu zini, ka Jēzus palīdzēs. Lai Dievs svētī Savu Vārdu!

Iepriekšējais rakstsNEESI IZBIJIES!
Nākamais rakstsATBRĪVOTS NO ZAGŠANAS GARA

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

- Advertisment -

Most Popular

LŪGŠANAS SIRDS

Rakstvietas: Ef. 6:18, Ps. 66:18 Tie, kas slavē Dievu šeit virs zemes no visas sirds, debesīs jutīsies kā mājās....

ATBRĪVOTS NO ZAGŠANAS GARA

Kopš bērnības Emanuelam Gabi bija zagšanas problēma. Viņš zaga pat gaļu no mātes vārītās zupas. Viņam nezinot, viņš bija dēmonisku spēku varā.

ES TICU, PALĪDZI MANAI NETICĪBAI

Galvenā rakstvieta: Marka 9:23-29 Kad tu ēdīsi no debesu maizes, tev vairs nesalks. Kā rakstīts: tavi vārdi ir saldāki...

NEESI IZBIJIES!

Kad mēs esam baiļu un panikas pārņemti, citiem vārdiem sakot, neredzam problēmām un situācijām pāri, mēs aizmirstam par ticību.

Recent Comments